Ūdens (ūdeņraža oksīds) ir caurspīdīgs šķidrums bez krāsas (mazā apjomā) un smakas. Ķīmiskā formula: H₂O. Cietā agregātstāvoklī to sauc par ledu vai sniegu, bet gāzveida – par ūdens tvaiku. 71% Zemes virsmas klāj ūdens (okeāni, jūras, ezeri, upes).
Ūdens ir labs polārs šķīdinātājs. Dabiskos apstākļos vienmēr satur izšķīdušās vielas (sāļus, gāzes).
Ūdens ietilpst daudzu minerālu un iežu sastāvā, ir sastopams augsnē un visos organismos.
Ūdenim ir izšķiroša nozīme dzīvības rašanās un uzturēšanas procesā uz Zemes, dzīvo organismu ķīmiskajā uzbūvē, klimata un laika apstākļu veidošanā.
Viena no lielākajām ūdens noslēpumiem ir vienkāršais fakts, ka ledus tajā pelda. Kad jebkura cita viela pāriet no šķidra stāvokļa cietā, tās blīvums palielinās, un viela kļūst salīdzinoši smagāka. Tomēr ledū ūdens daļiņas ir ļoti sakārtotas, ar daudz brīvas vietas starp tām. Kad ledus atkal pārvēršas ūdenī, tā daļiņas kļūst simtiem tūkstošu reižu aktīvākas, un tāpēc brīvās vietas tiek aizpildītas. Tieši tas padara šķidro ūdeni blīvāku un smagāku nekā cietā.
Ūdens ir visblīvākā 4°C temperatūrā. Šajā temperatūrā aktīvās ūdens daļiņas aizpilda brīvās spraugas molekulārajā struktūrā. Palielinoties temperatūrai, daļiņas kļūst vēl aktīvākas, kas vēlāk izraisa blīvuma samazināšanos.
Tieši tāpēc, lai cik auksta ziema būtu virs ezera (vai cita līdzīga ūdenstilpes), ūdens temperatūra apakšā paliek nemainīga – 4°C. Rezultātā viss, kas dzīvo ezerā, var pārziemot zem ledus.
Ja ūdens uzvestos kā visas pārējās vielas un ledus grimtu uz dibenu, kas tad notiktu? Nu, pirmkārt, iespējams, ka mūsu ar jums nebūtu. Katru reizi, kad temperatūra pazeminātos, ezeru un okeānu dibens pārvērstos cietā ledū un visi dzīvie organismi aizietu bojā.
Pateicoties tam, ka ledus peld, ūdens stāvoklis zem ledus ļauj dzīvībai turpināt pastāvēt pat tad, kad ūdens virsma pārklājas ar ledu.
Ūdenim ir arī unikāla spēja izšķīdināt citas vielas un tās izskalot. Tikai padomājiet, cik daudz vielu var izšķīst ūdenī un cik grūti atjaunot ūdeni tā sākotnējā tīrā stāvoklī. Pusvadītāju rūpnīcās un ķīmiskajās fabrikās, lai iegūtu īpaši tīru ūdeni, izmanto īpašus attīrītājus, bet tiklīdz šāds ūdens tiek ievietots plastmasas (un daudzu citu materiālu) traukos, tajos esošās piemaisījumi sāk ātri izšķīst.
Uzturēt ūdeni pilnīgi tīrā stāvoklī ir ārkārtīgi grūti. Tevi, protams, nepārsteigs, ja es teikšu, ka pat krāna ūdens, kā arī upes ūdens, kas šķiet pilnīgi tīrs, satur daudz piesārņotāju un minerālu.
Ūdens spēja šķīdināt dažādas vielas veicina tāda kā “dzīvības zupa” rašanos, kas nodrošina okeānus ar nepieciešamajām barības vielām, ļaujot tajos dzīvot dzīvām būtnēm. Tieši šajā “zupā” radās visas dzīvās būtnes uz Zemes.
Iesaku tev noteikti izlasīt vēl par piramīdu īpašībām.
Jūras ūdens ir lielisks šķīdinātājs. Tajā izšķīst gandrīz visas vielas. Aptuveni septiņdesmit periodiskās tabulas elementi ir atrodami tajā atklājamā daudzumā. Pat reti un radioaktīvi elementi ir atrodami jūru un okeānu ūdeņos. Lielākajā daudzumā ir hlors, nātrijs, magnijs, sērs, kalcijs, kālijs, brōms, ogleklis, stroncijs, bors. Vienīgi zelta jūras ūdeņos ir izšķīdis aptuveni 3 kg uz katru Zemes iedzīvotāju.
